Viss vienā valodu apguves lietotne: zibatmiņas kartītes, runas vingrinājumi un daudz kas cits

Pēc mēneša ar Lingocard izdzēsu trīs citas lietotnes. No rīta vilcienā mācos vārdus, vakarā ātra saruna ar partneri - viss vienuviet. Pat pārstāju maksāt par diviem abonementiem.

Tieši audio atskaņotāja dēļ es beidzot neatmetu mācības. Palaižu dienas kartītes, kamēr gatavoju ēst, un puse no atkārtošanas jau padarīta, pirms vispār apsēžos. Tas iekļaujas īstā dienas grafikā, nevis prasa laiku, kura man nav.

Katras stundas vārdus es piešķiru kā kartīšu komplektu, un skolēni tos tiešām atceras līdz nākamajai reizei. Komplektus veidoju tīmekļa versijā, bet viņi tos atkārto telefonā - tieši tā strādā mana klase.

Kartītes izveidošana ar balsi izklausās pēc niķa, līdz to pamēģini. Pasaku vārdu, ko tikko dzirdēju, tas kļūst par kartīti ar īstu izrunu un sagaida mani nākamajā atkārtošanas reizē.

Sapārošana pēc kopīgām interesēm visu mainīja. Gan mans sarunu partneris, gan es esam aizrāvušies ar klinšu kāpšanu, tāpēc saruna rit pati no sevis, un mēs esam kļuvuši par īstiem draugiem, lai gan dzīvojam dažādos kontinentos.

Metro bez signāla mācījos pilnīgi bezsaistē, tad sinhronizēju, tiklīdz biju atpakaļ tiešsaistē. Mana ikdienas sērija nekad nepārtrūka tāpēc, ka kaut kur nav pārklājuma, un jau tas vien mani notur.

Atkārtošana ar atstarpēm ir gandrīz negodīga. Vārdi, par kuriem biju pārliecināts, ka nekad nepaliks atmiņā, atkal uzpeld tieši pirms es tos aizmirstu, un tagad tie tur paliek. Ne ar vienu lietotni es vēl nebiju tik viegli atcerējies vārdus.

Esmu izvēlīgs attiecībā uz to, kā mācos, un šī ir pirmā lietotne, kas tiešām pielāgojas man. Es izvēlos, kura kartītes puse parādās pirmā, cik bieži atgriežas grūtās kartītes, audio virzienu. Tā pieskaņojas manam ritmam, nevis liek pielāgoties svešam.

Iemetu veselu rakstu pārvaldniekā uz klēpjdatora, un tas ar vienu klikšķi uztaisīja pāris simtu kartīšu. Tajā pašā vakarā tās atkārtoju telefonā autobusā. Šī viena lieta man nemanāmi aizstāja divas lietotnes.

Slenga vārdnīca ir tieši tā lieta, par kuru es nemaz nezināju, ka man tā vajadzīga. Mācību grāmatas nekad nemācīja, kā cilvēki runā īstenībā, un tagad es beidzot saprotu jokus darbā. Izteicienus ievietoju kartītēs ar audio, un tie ātri palika atmiņā.

Frāzes darbības vārdi bija mans murgs: take off, take in, take over - viss saplūda vienā. Kad visu kopu izgāju cauri ar atkārtošanu ar atstarpēm, tie beidzot pārcēlās no iekalta saraksta uz vārdiem, ko es vienkārši lietoju.

Uzstādīju dienas, mēneša un gada mērķi, un skatīšanās, kā diagrammas pildās, mani notur pie lietas. Divpadsmit mēnešu mērķi sasniedzu pāris nedēļas pirms termiņa un, godīgi sakot, biju mazliet lepns par sevi.