Taju alfabēts: 44 līdzskaņi un 20 patskaņu formas ar izrunu
Taju alfabētā ir 44 līdzskaņu burti. Taju valodā raksta no kreisās uz labo pusi, izmantojot taju rakstu. Tabulā ir divas daļas: 44 līdzskaņi tradicionālajā secībā un 20 patskaņu formas. Tabulā zemāk katram burtam ir dots nosaukums, skaņas un piemēra vārds.

Īsi fakti
- Līdzskaņi
- 44
- Rakstības veids
- Abugida
- Rakstīšanas virziens
- No kreisās uz labo
- Lieto kopš
- 13. gadsimta
Taju alfabēts: 44 līdzskaņi un 20 patskaņu formas
Līdzskaņi
| Nr. | Burts | Nosaukums | Klausīties | Skaņa | Transliterācija | Piemēra vārds | Klausīties | Tulkojums |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | ก | ไก่ (ko kai)/kɔː kàj/ | /k/ | k | ไก่/kày/ | vista | ||
| 2 | ข | ไข่ (kho khai)/kʰɔ̌ː kʰày/ | /kʰ/ | kh | ไข่/kʰày/ | ola | ||
| 3 | ฃ | ขวด (kho khuat)/kʰɔ̌ː kʰùət/ | /kʰ/ | kh | ขวด/kʰùət/ | pudele | ||
| 4 | ค | ควาย (kho khwai)/kʰɔː kʰwaːj/ | /kʰ/ | kh | ควาย/kʰwaːj/ | bifelis | ||
| 5 | ฅ | คน (kho khon)/kʰɔː kʰon/ | /kʰ/ | kh | คน/kʰon/ | cilvēks | ||
| 6 | ฆ | ระฆัง (kho rakhang)/kʰɔː ráʔ.kʰaŋ/ | /kʰ/ | kh | ระฆัง/ráʔ.kʰaŋ/ | zvans | ||
| 7 | ง | งู (ngo ngu)/ŋɔː ŋuː/ | /ŋ/ | ng | งู/ŋuː/ | čūska | ||
| 8 | จ | จาน (cho chan)/tɕɔː tɕaːn/ | /tɕ/ | ch | จาน/tɕaːn/ | šķīvis | ||
| 9 | ฉ | ฉิ่ง (cho ching)/tɕʰɔ̌ː tɕʰìŋ/ | /tɕʰ/ | ch | ฉิ่ง/tɕʰìŋ/ | šķīvīši (mūzikas instruments) | ||
| 10 | ช | ช้าง (cho chang)/tɕʰɔː tɕʰáːŋ/ | /tɕʰ/ | ch | ช้าง/tɕʰáːŋ/ | zilonis | ||
| 11 | ซ | โซ่ (so so)/sɔː sôː/ | /s/ | s | โซ่/sôː/ | ķēde | ||
| 12 | ฌ | เฌอ (cho choe)/tɕʰɔː tɕʰɤː/ | /tɕʰ/ | ch | เฌอ/tɕʰɤː/ | koks, krūms (grāmatniecisks) | ||
| 13 | ญ | หญิง (yo ying)/jɔː jǐŋ/ | /j/ | y | หญิง/jǐŋ/ | sieviete | ||
| 14 | ฎ | ชฎา (do chada)/dɔː tɕʰadaː/ | /d/ | d | ชฎา/tɕʰadaː/ | čada (tradicionāla smaila galvassega) | ||
| 15 | ฏ | ปฏัก (to patak)/tɔː pàʔ.tàk/ | /t/ | t | ปฏัก/pàʔ.tàk/ | dzenamā nūja (lopu dzīšanai) | ||
| 16 | ฐ | ฐาน (tho than)/tʰɔ̌ː tʰǎːn/ | /tʰ/ | th | ฐาน/tʰǎːn/ | pamatne, postaments | ||
| 17 | ฑ | มณโฑ (tho montho)/tʰɔː mon.tʰoː/ | /tʰ/, /d/ | th | มณโฑ/mon.tʰoː/ | Montho (Ramakiena eposa tēls) | ||
| 18 | ฒ | ผู้เฒ่า (tho phu thao)/tʰɔː pʰûː tʰâw/ | /tʰ/ | th | ผู้เฒ่า/pʰûː tʰâw/ | sirmgalvis, vecs vīrs | ||
| 19 | ณ | เณร (no nen)/nɔː neːn/ | /n/ | n | เณร/neːn/ | mūks iesācējs | ||
| 20 | ด | เด็ก (do dek)/dɔː dèk/ | /d/ | d | เด็ก/dèk/ | bērns | ||
| 21 | ต | เต่า (to tao)/tɔː tàw/ | /t/ | t | เต่า/tàw/ | bruņurupucis | ||
| 22 | ถ | ถุง (tho thung)/tʰɔ̌ː tʰǔŋ/ | /tʰ/ | th | ถุง/tʰǔŋ/ | maiss | ||
| 23 | ท | ทหาร (tho thahan)/tʰɔː tʰáʔ.hǎːn/ | /tʰ/ | th | ทหาร/tʰáʔ.hǎːn/ | karavīrs | ||
| 24 | ธ | ธง (tho thong)/tʰɔː tʰoŋ/ | /tʰ/ | th | ธง/tʰoŋ/ | karogs | ||
| 25 | น | หนู (no nu)/nɔː nǔː/ | /n/ | n | หนู/nǔː/ | pele, žurka | ||
| 26 | บ | ใบไม้ (bo baimai)/bɔː baj.máːj/ | /b/ | b | ใบไม้/baj.máːj/ | lapa | ||
| 27 | ป | ปลา (po pla)/pɔː plaː/ | /p/ | p | ปลา/plaː/ | zivs | ||
| 28 | ผ | ผึ้ง (pho phueng)/pʰɔ̌ː pʰɯ̂ŋ/ | /pʰ/ | ph | ผึ้ง/pʰɯ̂ŋ/ | bite | ||
| 29 | ฝ | ฝา (fo fa)/fɔ̌ː fǎː/ | /f/ | f | ฝา/fǎː/ | vāks | ||
| 30 | พ | พาน (pho phan)/pʰɔː pʰaːn/ | /pʰ/ | ph | พาน/pʰaːn/ | paplāte uz kājiņas (ceremoniāla) | ||
| 31 | ฟ | ฟัน (fo fan)/fɔː fan/ | /f/ | f | ฟัน/fan/ | zobs | ||
| 32 | ภ | สำเภา (pho samphao)/pʰɔː sǎm.pʰaw/ | /pʰ/ | ph | สำเภา/sǎm.pʰaw/ | džonka (burukuģis) | ||
| 33 | ม | ม้า (mo ma)/mɔː máː/ | /m/ | m | ม้า/máː/ | zirgs | ||
| 34 | ย | ยักษ์ (yo yak)/jɔː ják/ | /j/ | y | ยักษ์/ják/ | milzis, dēmons | ||
| 35 | ร | เรือ (ro ruea)/rɔː rɯːa/ | /r/ | r | เรือ/rɯːa/ | laiva | ||
| 36 | ล | ลิง (lo ling)/lɔː liŋ/ | /l/ | l | ลิง/liŋ/ | pērtiķis | ||
| 37 | ว | แหวน (wo waen)/wɔː wɛ̌ːn/ | /w/ | w | แหวน/wɛ̌ːn/ | gredzens | ||
| 38 | ศ | ศาลา (so sala)/sɔ̌ː sǎː.laː/ | /s/ | s | ศาลา/sǎː.laː/ | paviljons, nojume | ||
| 39 | ษ | ฤๅษี (so ruesi)/sɔ̌ː rɯː.sǐː/ | /s/ | s | ฤๅษี/rɯː.sǐː/ | vientuļnieks, gudrais | ||
| 40 | ส | เสือ (so suea)/sɔ̌ː sɯ̌ːa/ | /s/ | s | เสือ/sɯ̌ːa/ | tīģeris | ||
| 41 | ห | หีบ (ho hip)/hɔ̌ː hìːp/ | /h/ | h | หีบ/hìːp/ | lāde | ||
| 42 | ฬ | จุฬา (lo chula)/lɔː tɕù.laː/ | /l/ | l | จุฬา/tɕù.laː/ | čula (zvaigznes formas pūķis) | ||
| 43 | อ | อ่าง (o ang)/ɔː ʔàːŋ/ | /ʔ/, /ɔː/ | ' | อ่าง/ʔàːŋ/ | bļoda | ||
| 44 | ฮ | นกฮูก (ho nokhuk)/hɔː nók.hûːk/ | /h/ | h | นกฮูก/nók.hûːk/ | pūce |
Patskaņi
| Nr. | Burts | Nosaukums | Klausīties | Skaņa | Transliterācija | Piemēra vārds | Klausīties | Tulkojums |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 45 | -ะ | สระอะ (sara a)/sàʔ.ràʔ ʔaʔ/ | /a/ | a | จะ/tɕaʔ/ | nākotnes partikula | ||
| 46 | -า | สระอา (sara aa)/sàʔ.ràʔ ʔaː/ | /aː/ | a | ตา/taː/ | acs; vectēvs (mātes tēvs) | ||
| 47 | -ิ | สระอิ (sara i)/sàʔ.ràʔ ʔìʔ/ | /i/ | i | กิน/kin/ | ēst | ||
| 48 | -ี | สระอี (sara ii)/sàʔ.ràʔ ʔiː/ | /iː/ | i | ดี/diː/ | labs | ||
| 49 | -ึ | สระอึ (sara ue)/sàʔ.ràʔ ʔɯ̀ʔ/ | /ɯ/ | ue | นึก/nɯ́k/ | domāt, atcerēties | ||
| 50 | -ื | สระอือ (sara uee)/sàʔ.ràʔ ɯː/ | /ɯː/ | ue | มือ/mɯː/ | roka | ||
| 51 | -ุ | สระอุ (sara u)/sàʔ.ràʔ ùʔ/ | /u/ | u | ลุง/luŋ/ | tēvocis | ||
| 52 | -ู | สระอู (sara uu)/sàʔ.ràʔ ʔuː/ | /uː/ | u | หมู/mǔː/ | cūka | ||
| 53 | เ-ะ | สระเอะ (sara e, short)/sàʔ.ràʔ ʔèʔ/ | /e/ | e | เละ/léʔ/ | putrains, ķēpīgs | ||
| 54 | เ- | สระเอ (sara e, long)/sàʔ.ràʔ ʔeː/ | /eː/ | e | เท/tʰeː/ | liet | ||
| 55 | แ-ะ | สระแอะ (sara ae, short)/sàʔ.ràʔ ʔɛ̀ʔ/ | /ɛ/ | ae | แพะ/pʰɛ́ʔ/ | kaza | ||
| 56 | แ- | สระแอ (sara ae, long)/sàʔ.ràʔ ʔɛː/ | /ɛː/ | ae | แม่/mɛ̂ː/ | māte | ||
| 57 | โ-ะ | สระโอะ (sara o, short)/sàʔ.ràʔ ʔòʔ/ | /o/ | o | โต๊ะ/tóʔ/ | galds | ||
| 58 | โ- | สระโอ (sara o, long)/sàʔ.ràʔ ʔoː/ | /oː/ | o | โต/toː/ | liels | ||
| 59 | เ-าะ | สระเอาะ (sara o, open short)/sàʔ.ràʔ ʔɔ̀ʔ/ | /ɔ/ | o | เกาะ/kɔ̀ʔ/ | sala | ||
| 60 | -อ | สระออ (sara o, open long)/sàʔ.ràʔ ʔɔː/ | /ɔː/ | o | รอ/rɔː/ | gaidīt | ||
| 61 | -ำ | สระอำ (sara am)/sàʔ.ràʔ ʔam/ | /am/ | am | น้ำ/náːm/ | ūdens | ||
| 62 | ใ- | สระใอ (sara ai maimuan)/sàʔ.ràʔ ʔaj máj.mǔən/ | /aj/ | ai | ใหม่/màj/ | jauns | ||
| 63 | ไ- | สระไอ (sara ai maimalai)/sàʔ.ràʔ ʔaj máj.malaːj/ | /aj/ | ai | ไป/paj/ | iet | ||
| 64 | เ-า | สระเอา (sara ao)/sàʔ.ràʔ ʔaw/ | /aw/ | ao | เขา/kʰǎw/ | viņš, viņa; kalns |
Par taju alfabētu
Taju valodā raksta ar taju rakstu kopš 13. gadsimta.
Kā izrunāt taju alfabēta burtus
Taju alfabēta burtam ir nosaukums, ko lieto, skaļi burtojot vārdu, un skaņa, ko dzird pašā vārdā. Burtu ก sauc par ไก่ (ko kai) /kɔː kàj/, un vārdā ไก่ /kày/ tas skan kā /k/. Šis vārds nozīmē „vista“.
Taju valodā raksta ar abugidu: līdzskaņa burtu lasa kopā ar patskani, bet burtam pievienota patskaņa zīme šo patskani aizstāj ar citu. Tabulā 2 no 64 burtiem ir norādīta vairāk nekā viena skaņa. Piemēram, burtam ฑ ir /tʰ/ un /d/.
Šajā rakstā burtus nedala lielajos un mazajos. Tabulā ir 2 daļas: līdzskaņi un patskaņi.
Burti, kurus apgūstot bieži jauc
- ข, ฃ, ค un ฅ
- Tabulā šiem burtiem ir viena un tā pati skaņa: /kʰ/.
- ฉ, ช un ฌ
- Tabulā šiem burtiem ir viena un tā pati skaņa: /tɕʰ/.
Padomi, kā ātri apgūt taju alfabētu
- Apgūsti tabulu pa daļām, tādā secībā, kā tās ir tabulā: līdzskaņi un patskaņi.
- Vispirms klausies, tad lasi. Ja tabulas rindā augstāk ir skaļruņa poga, atskaņo ierakstu un saki burtu skaļi, līdz tava izruna sakrīt.
- Apgūsti katru burtu kopā ar tā piemēra vārdu no tabulas: ก (ไก่), ข (ไข่) un ฃ (ขวด). Vārds palīdz iegaumēt burta skaņu.
- Raksti katru burtu ar roku un rakstot saki tā skaņu. Raksti no kreisās uz labo pusi, kā raksta taju valodā.
- Atkārto mazliet katru dienu. Lingocard lietotnē katrs burts ir kartīte ar piemēra vārdu, un intervālu atkārtošana atgriež burtu, kad to ir laiks atkārtot.
Apgūsti taju alfabētu bez maksas
Apgūsti taju alfabētu bez maksas Lingocard lietotnē iOS, Android ierīcēs un tīmeklī: katrs burts ar piemēra vārdu. Bez maksājumiem un bez reklāmām.
