100 visbiežāk lietotie norvēģu valodas vārdi
Šie ir 100 visbiežāk lietotie norvēģu valodas vārdi, sakārtoti pēc tā, cik bieži tie sastopami īstos norvēģu valodas tekstos un runā, balstoties uz publicētiem vārdu biežuma pētījumiem. Mācīties pēc biežuma ir efektīvi: neliels biežāko vārdu kodols veido lielāko daļu ikdienas teikumu, tāpēc šī saraksta apguve, izmantojot atkārtošanu ar intervāliem, nodrošina ātrāko iespējamo sākumu.
| Nr. | Vārds | Izruna | Tulkojums |
|---|---|---|---|
| 1 | og | oh | un |
| 2 | i | ee | iekšā |
| 3 | å | oh | -t (nenoteiksme) |
| 4 | det | deh | tas |
| 5 | som | sohm | kurš |
| 6 | en | ehn | viens |
| 7 | være | VAA-reh | būt |
| 8 | på | poh | uz |
| 9 | av | ahv | (ģenitīvs) |
| 10 | for | for | par |
| 11 | med | meh | ar |
| 12 | til | til | uz |
| 13 | den | den | tas |
| 14 | ikke | IK-keh | ne (noliegums) |
| 15 | ha | hah | būt (kādam) |
| 16 | om | ohm | par |
| 17 | han | hahn | viņš |
| 18 | hun | hoon | viņa |
| 19 | de | dee | viņi |
| 20 | jeg | yay | es |
| 21 | du | doo | tu |
| 22 | vi | vee | mēs |
| 23 | man | mahn | cilvēks (vispārīgi) |
| 24 | så | soh | tā |
| 25 | men | men | bet |
| 26 | seg | say | sevi |
| 27 | fra | frah | no |
| 28 | eller | EL-ler | vai |
| 29 | kunne | KUN-neh | varēt |
| 30 | si | see | teikt |
| 31 | komme | KOM-meh | nākt |
| 32 | gjøre | YUR-eh | darīt |
| 33 | se | seh | redzēt |
| 34 | vite | VEE-teh | zināt |
| 35 | år | ohr | gads |
| 36 | tid | teed | laiks |
| 37 | dag | dahg | diena |
| 38 | mye | MEE-eh | daudz |
| 39 | bra | brah | labs |
| 40 | når | nohr | kad |
| 41 | nå | noh | tagad |
| 42 | også | OHK-soh | arī |
| 43 | alle | AH-leh | visi |
| 44 | hva | vah | kas |
| 45 | få | foh | iegūt |
| 46 | gå | goh | iet |
| 47 | stor | stoor | liels |
| 48 | ny | new | jauns |
| 49 | menneske | MEN-nes-keh | persona |
| 50 | etter | ET-ter | pēc |
| 51 | skulle | SKUL-leh | vajadzētu, būs |
| 52 | ville | VIL-leh | gribēt |
| 53 | bli | blee | kļūt |
| 54 | måtte | MOHT-teh | vajadzēt |
| 55 | ta | tah | ņemt |
| 56 | denne | DEN-neh | šis |
| 57 | annen | AHN-nen | cits |
| 58 | mer | mair | vairāk |
| 59 | her | hair | šeit |
| 60 | der | dair | tur |
| 61 | da | dah | tad; kad (pagātnē) |
| 62 | bare | BAH-reh | tikai |
| 63 | enn | en | nekā |
| 64 | noen | NOO-en | kāds |
| 65 | ingen | ING-en | neviens |
| 66 | min | meen | mans |
| 67 | din | deen | jūsu |
| 68 | ved | veh | pie |
| 69 | under | UN-der | zem |
| 70 | over | OH-ver | virs |
| 71 | ut | oot | ārā |
| 72 | opp | op | augšup |
| 73 | tenke | TENG-keh | domāt |
| 74 | tro | troo | ticēt |
| 75 | mene | MEH-neh | domāt |
| 76 | trenge | TRENG-eh | vajadzēt |
| 77 | begynne | beh-YUN-neh | sākt |
| 78 | gi | yee | dot |
| 79 | stå | stoh | stāvēt |
| 80 | ligge | LIG-geh | gulēt, atrasties |
| 81 | finne | FIN-neh | atrast |
| 82 | spørre | SPUR-reh | jautāt |
| 83 | snakke | SNAHK-keh | runāt |
| 84 | gang | gahng | reize |
| 85 | barn | barn | bērns |
| 86 | liv | leev | dzīve |
| 87 | land | lahn | valsts |
| 88 | verden | VAIR-den | pasaule |
| 89 | hjem | yem | mājas |
| 90 | hus | hoos | māja |
| 91 | del | dehl | daļa |
| 92 | to | too | divi |
| 93 | første | FURSH-teh | pirmais |
| 94 | mange | MAHNG-eh | daudz |
| 95 | samme | SAHM-meh | tas pats |
| 96 | gammel | GAHM-mel | vecs |
| 97 | liten | LEE-ten | mazs |
| 98 | lang | lahng | garš |
| 99 | aldri | AHL-dree | nekad |
| 100 | kanskje | KAHN-sheh | varbūt |
Sakārtots pēc lemmu biežuma publicētos norvēģu valodas korpusu pētījumos; īpašvārdi, skaitļi un dublikāti ir izņemti. Izruna ir vienkāršots pieraksts lasīšanai, nevis fonētiskā transkripcija.
Biežāk uzdotie jautājumi par norvēģu valodas vārdiem
Cik norvēģu valodas vārdu tev vajag vienkāršai sarunai?
Biežuma pētījumi rāda, ka 1000 visbiežāk lietoto vārdu aptver aptuveni 85 procentus ikdienas runas, bet jau pirmie 100 parādās gandrīz katrā teikumā. Vienkāršām sarunām pietiek ar dažiem simtiem vārdu; šis saraksts ir pamats, uz kura vari būvēt tālāk.
Kā visātrāk iegaumēt šos 100 vārdus?
Atkārtošana ar intervāliem: tu atkārto katru vārdu īsi pirms brīža, kad to aizmirstu, ar arvien garākiem starplaikiem. Tā vārdu krājums nonāk ilgtermiņa atmiņā daudz ātrāk nekā vienkārši pārlasot sarakstu. Pārvērt 100 vārdus kartītēs un katru dienu atkārto nelielu daļu; visu sarakstu apgūsi divu līdz trīs nedēļu laikā.
Vai ar 100 vārdiem pietiek, lai runātu norvēģu valodā?
Nē. Simts vārdu ļauj atpazīt vairuma teikumu karkasu, bet ne uzturēt īstu sarunu. Tas ir pareizais sākumpunkts: pēc šī saraksta paplašini vārdu krājumu līdz 1000 visbiežāk lietotajiem vārdiem un pēc iespējas agrāk sāc runāšanas praksi, kaut vai ar vienkāršām frāzēm.
No kurienes nāk šis norvēģu valodas vārdu saraksts?
No publicētiem norvēģu valodas vārdu biežuma pētījumiem: pēc lemmām sakārtoti korpusu saraksti, pielāgoti valodas apguvējiem, bez īpašvārdiem, skaitļiem un dublikātiem. Secība ir aptuvena, jo reālais lietojums atšķiras atkarībā no reģiona un stila, taču saraksta kodols dažādos korpusos ir stabils.